Reprezentatīva izlase
Dažādos pētījumos bieži vien ir neiespējami aizsniegt visus mērķauditorijas pārstāvjus, tāpēc aptaujās tiek veidotas reprezentatīvas respondentu izlases, kas atbilst pētījuma mērķauditorijas pazīmēm. Reprezentatīva izlase ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai iegūtie aptaujas rezultāti būtu uzticami un datus varētu attiecināt uz kopējo mērķauditoriju. Lai palīdzētu izvērtēt piemērotāko aptaujas metodi reprezentatīvas izlases aizsniegšanai, zemāk ir uzskaitīti nosacījumi, kas jāievēro respondentu rekrutācijā. Lai salīdzinātu telefona aptaujas un interneta aptaujas priekšrocības, ir iekļauta SolidData veiktā pētījuma analīze.ESOMAR definīcija nosaka, ka reprezentatīvā pētījumā respondentiem proporcionāli jāatbilst noteiktajai mērķa auditorijai (piem, 55% sievietes / 45% vīrieši, vecuma posmā no 25-45 gadiem).
Reprezentatīvas izlases pamatnosacījumi ir:
|
1. Nejaušās atlases princips: respondentu atlases kritēriji, kur katram mērķa grupas dalībniekam ir vienāda iespēja tikt atlasītam pētījuma izlases kopā. Izmantojot gan tradicionālās, gan interneta aptaujas metodes ir iespējami divi ierobežojumi:
2. Pietiekams izlases lielums. Ar izlases lieluma palīdzību pēc iespējas jāmēģina samazināt pieļaujamās kļūdas nobīde. Jo vairāk respondentu piedalījušies aptaujā, jo mazāka ir iespējamā kļūdas robeža. Kvantitatīvajās aptaujās parasti izmanto statistikas novirzi: 95% ticamības robežu un 5% vēlamo precizitāti (t.i., ja 80% aptaujāto atbildējuši, ka lieto datoru, tad pie dotās statistikas novirzes var secināt: ar 95% pārliecību var teikt, ka visā mērķauditorijā datoru lietotāju skaits ir 75%-85%).
3. Atbilstošas kvotas. Respondentu skaits dažādās sociāli-demogrāfiskās grupās ir proporcionāls mērķauditorijas pazīmēm. |
Pētījuma kopējā
mērķa auditorija Ir pieeja
komunikācijas kanālam Ir pieeja
komunikācijas kanālam un piedalās aptaujā Izlases lielums un
atbilstošas kvotas |
Piedāvājam ielūkoties respondentu izlases veidošanā SolidData veiktajā aptaujā par apmierinātību ar uzņēmuma X produktu. Paralēli tika veiktas divas vienādas aptaujas – viena – izmantojot mobilo telefonu; otra – internetu. Aptaujai, kuru veica ar mobilo telefonu starpniecību, pēc nejaušās atlases principa, tika atlasīti telefona numuri no uzņēmuma X lietotāju telefona numuru datu bāzes. Aptaujai, kuru veica ar interneta starpniecību, tika izmantots SolidData Online panelis. Aptaujas sākumā tika uzstādīts mērķis katrai aptaujai iegūt aptuveni 500 respondentu atbildes. Ņemot vērā iespējamo atsaucību, katrai aptaujai tika atlasīti 1500 potenciālie respondenti. Zemāk ir katras aptaujas respondentu izlases rezultāti:
| Respondentu izlases veidošanās | Telefona aptauja |
Interneta aptauja |
Secinājumi | |||
|
Ir pieeja komunikācijas kanālam: Ir pieeja komunikācijas kanālam un piedalās aptaujā: (Iegūto respondentu skaits N) |
100% 26.1% (no 1500 respondentiem, kuriem zvanīja, aptaujā piedalījās N=391 respondenti) |
77% 35.3% (no 1500 respondentiem, kuriem nosūtīja ielūgumu, aptaujā piedalījās N=529 respondenti) |
Ņemot vērā iegūto izlases lielumu, interneta aptauja izrādījās veiksmīgāka, jo tika iegūts lielāks respondentu skaits, tādējādi samazinot statistisko iespējamo kļūdas robežu un uzlabojot kopējo datu uzticamību. Lai arī sākotnēji šķita, ka telefonaptauja ir piemērotāka reprezentatīvas izlases veidošanai, veicot aptauju atklājās, ka: -Telefona aptaujai bija zemāka atsaucība, jo daudziem telefons bija izslēgts un daudzi potenciālie respondenti atteicās no dalības aptaujā. - Interneta aptaujai bija zemāka pieejamība, par cik ne visi ikdienā lieto internetu. |
|||
|
17% 15% 32% 38% 14% 9% 5% 2% |
16% 13% 29% 40% 12% 11% 6% 2% |
Salīdzinot respondentu sadalījumu kvotās pēc dzimuma un vecuma var secināt, ka telefona un interneta aptaujas spēj aizsniegt līdzīgu sadalījumu dažādās dzimuma un vecuma grupās. |
Interneta aptauja spēj nodrošināt reprezentatīvu izlasi dažādās mērķa auditorijās. Izvēloties interneta aptauju kā pētījuma metodi, ir svarīgi zināt interneta lietošanu mērķa auditorijā. Dažādās sociāli demogrāfiskās grupās internets ir viens no galvenajiem aizsniegšanas kanāliem, taču citās interneta lietošana ir zema. Lai uzzinātu vai Jūsu mērķauditorijai interneta aptauja ir piemērota metode, lūdzu sazināties ar SolidData. Uzņēmumam ir pieejami dati par interneta lietošanu un iespējamo atsaucību dažādās mērķa grupās.
Izmantotie avoti:
- Henning, J. (2011, May 25). The true face of quality. Available: http://www.research-live.com/magazine/the-true-face-of-quality/4004916.article
- ESOMAR World research Codes & guidelines, Conducting Market and opinion research using the Internet. (2005, August). Retrieved from ESOMAR [on-line], Available: http://www.esomar.org/uploads/pdf/ESOMAR_Codes&Guideline-Conducting_research_using_Internet.pdf
- Miller, T. W. (2001). Can we trust the data in online research. Marketing research, Summer 2001, 26-32.
Publikācijas: